Ja Tu esi ēdis saldumus bez pievienota cukura, tad noteikti esi ēdis maltitolu!

Maltitols viennozīmīgi ir populārākais saldinātājs, ko pievieno pārtikā – šokolādēs, batoniņos, konfektēs, cepumos, uztura bagātinātājos un citur.

Trīs iemesli, kāpēc mēs gribam, lai Tu uzzini vairāk par maltitolu:

1. Tam ir dienas norma, ko pārsniedzot var sākties nepatīkama ķermeņa reakcija. 
2. Tam ir kalorijas, un tas ietekmē cukura līmeni.
3. Tas ir populārākais saldinātājs, ko izmanto zema cukura daudzuma pārtikas ražošanā, tāpēc tas tiek uzņemts salīdzinoši bieži.

Arī ANATA.LV piedāvājumā ir produkti, kuru sastāvā ir maltitols un mēs gribam, lai mūsu pircēji izdara apzinātus pirkumus, spēj izvēlēties sev piemērotāko un labi justos, to lietojot.

Tāpēc mēs vienkāršā valodā skaidrojam, kas ir kas, lai Tu vari izvēlēties to, kas ir vislabākais tieši Tev.

Raksts tapis sadarbībā ar sertificētu uztura speciālisti Diānu Ņešatajevu.

 

Šajā publikācijā uzzināsi:

1. Kas ir maltitols, un kā tas garšo.
2. Kā maltitols tiek iegūts.
3. Kā maltitols ietekmē cukura līmeni.
4. Kāda ir maltitola lietošanas deva, lai labi justos.
5. Vai maltitols ir piemērots cilvēkiem ar cukura diabētu.

1. Garša

Maltitolam ir salda garša, ļoti līdzīga cukuram un aptuveni 90% no cukura salduma. Šo saldinātāju parasti nevar nopirkt lietošanai mājās, bet tas ir vispopulārākais saldinātājs produktos bez cukura un bez pievienota cukura.

Pēc maltitola nav jūtama vēsa vai rūgta pēcgarša, kā tas var būt pēc citiem saldinātājiem.

2. Izcelsme

Maltitols ir dabīgs saldinātājs – cukura spirts jeb poliols, un dabiski tas sastopams dažādos augļos un dārzeņos.

To mēdz saukt gan par MALTITOLU, gan par MALTĪTU, nozīme ir tā pati, taču pareizi būtu – MALTITOLS.

Komerciāli to iegūst no cietes, piemēram, no kukurūzas, kviešu un kartupeļu cietes.

Maltitols sastāvdaļu sarakstā bieži tiek apzīmēts kā maltitola sīrups (E965ii) un kristāliskais maltitols (E965i). Tas ir kā sastāvdaļa plašā pārtikas produktu klāstā, piemēram, košļājamā gumijā, šokolādē, uztura bagātinātājos un cietos un košļājamos saldumos.

3. Ietekme

Maltitolā ir uz pusi mazāk kaloriju nekā cukurā – 240 kcal uz 100 g (cukurā ir 400 kcal uz 100 g). Tā glikēmiskais indekss ir 35 (cukura GI ir 63), tas ātri neuzsūcas asinsritē, un tāpēc tam nav tādas pašas ietekmes uz cukura līmeni asinīs vai insulīna līmeni kā cukuram.

Tas ir atzīts par drošu, taču, to lietojot, ir jāievēro mērenība – pieaugušajiem līdz 40 g dienā un bērniem līdz 15 g dienā. Uzņemot maltitolu lielākā daudzumā, tas var izraisīt vēdera pūšanos un caureju.

Lai izvairītos no nevēlamām reakcijām, izvēloties produktus, kuru sastāvā ir maltitols, pievērs uzmanību produkta uzturvērtības tabulā norādītajam „polioli” daudzumam, jo maltitols ir poliols. Piemēram, ja produkta daudzums iepakojumā ir 50 g un polioli uz 100 g produkta ir 60 g, tad šajā konkrētajā iepakojumā ir 30 g maltitola, un tas būs pieļaujamais daudzums pieaugušajam, taču bērns drīkstēs apēst mazāk nekā pusi produkta.

4. Piemērotība cukura diabēta slimniekiem

Maltitols ir ogļhidrāts, un tam ir vidējs GI, tāpēc tas ietekmē cukura līmeni asinīs. Ja produktā ar maltitolu ir arī šķiedrvielas, tad cukura līmeņa svārstības būs vienmērīgākas. Cukura diabēta slimnieki var lietot produktus ar maltitolu sastāvā, taču tāpat ir jāseko līdzi glikozes līknei, kā arī labāk tos apēst pēc pamata maltītes.

Secinājumi

Maltitols spēj samazināt kaloriju daudzumu produktos uz pusi, salīdzinot ar to, ja tiktu izmantots cukurs, tādā veidā tas var palīdzēt zaudēt svaru.

Maltitols palielinās cukura līmeni asinīs lēnāk nekā cukurs, tāpēc tā ir pietiekami laba alternatīva cukuram. Maltitols pārāk lielā daudzumā var izraisīt nevēlamas vēdera problēmas, tāpēc jāseko līdzi uzņemtajam daudzumam.

Cukura diabēta slimniekiem ir jāņem vērā, ka maltitols ir ogļhidrāts un, lietojot produktus ar maltitolu, jāseko līdzi glikozes līknei.

 

Izmantotais avots: Maltitol: Analytical Determination Methods, Applications in the Food Industry, Metabolism and Health Impacts. Ariana Saraiva, Conrado Carrascosa, Dele Raheem, Fernando Ramos and António Raposo. International journal of environmental research and public health. 2020 Jul; 17(14): 5227. Publicēts 2020 Jul 20.